Kāda ir silfonu apkārtmēra nestabilitāte?

Galvenie silfonu atteices režīmi ir nestabilitāte, korozijas noplūde, noguruma bojājumi, vibrācijas bojājumi utt. Starp tiem nestabilitāte ir sava veida atteices forma ar salīdzinoši sliktu raksturu, un tās kaitējums ir ievērojami samazināt kompensācijas spēju un spiediena nestspēju. plēšas. Tāpēc silfonu stabilitāte ir pievērsusi uzmanību ļoti agri, un pētījumi par plēšu nestabilitāti ir nepārtraukti attīstījušies.

Daži apkārtmēra nestabilitātes gadījumi

Divi izplatītākie nestabilitātes veidi ir kolonnas nestabilitāte (kolonnas izliekšanās) un plaknes nestabilitāte (plaknes izliekšanās). Arī pētījumi par divu veidu nestabilitātes problēmām mājās un ārvalstīs ir salīdzinoši pietiekami. Šai problēmai ir izveidots ticamāks spriedums. Un tajā ir iekļauti dizaina kritēriji. Papildus šiem diviem nestabilitātes veidiem ir vēl viens nestabilitātes veids, kas notiek daudzas reizes un kam ir ļoti slikts atteices raksturs — apkārtmēra nestabilitāte.

Apkārtnes nestabilitāte attiecas uz pēkšņu silfona materiāla deformāciju zem kritiskā spiediena, rievojums strauji saburzās, viļņu virsotne sabrūk vai viļņu sile izliekas. Puse no silfonu apkārtmēra nestabilitātes rodas ārējā spiediena ietekmē.

Silfonu apkārtmēra nestabilitātes bojājums ir ārkārtīgi nopietns, un tas ļoti īsā laikā ar kritisko nestabilitātes spiedienu radīs rievotas grumbas un nekavējoties zaudēs savu nestspēju. Šādos apstākļos praktiski inženierijas pielietojumos nebūs vietas kapitālajam remontam un nomaiņai. Turpināta pārvadāšana viegli izraisīs noplūdi, apdraudēs personīgo drošību un radīs milzīgus ekonomiskus zaudējumus un nelabvēlīgu sociālo ietekmi.